xananabaemahotu.com

Liu Fali Globalizasaun: Xanana Gusmão kona-ba Identidade, Dignidade Ema nian, no Lian Portugés

Autór: Redasaun XbEH  |  Kategoria: Voz ba Mundu  |  Data Entrevista: Novembru 2000  |  Programa / Média: Roda Viva (TV Cultura, Brazíl)
“Bainhira vizita Brazíl iha tinan 2000, Kay Rala Xanana Gusmão tuur iha programa Roda Viva hodi hasoru pergunta maka’as husi jornalista sira: tanba saida mak Timor-Leste hili fali lian Portugés duké Inglés ne’ebé prátiku liu iha tempu internet no iha viziñu Austrália nia sorin? Xanana hatan ho matenek no fuan: identidade no klamar povu ida nian la’ós sasán negósiu ne’ebé bele sukat ho osan de’it. Ema la bele moris de’it husi materiál.”

Iha tempu ne’ebé Timor-Leste foin sai husi terus naruk 1999 hodi prepara harii Estadu foun, pergunta barak mosu husi mundu internasionál kona-ba lian ofisiál. Ema barak husu: tanba saida mak rai-ki’ik ida-ne’e foti fali lian Portugés hamutuk ho Tetun duké uza kedas lian Inglés ne’ebé domina mundu negosiasaun nian? Tuur iha klaran ba debate Roda Viva iha TV Cultura Brazíl, Xanana Gusmão la ko’alia ho liafuan teoria mamuk, maibé nia ko’alia husi fuan no esperiénsia povu nian.

Ezemplu husi Brazíl no Presaun Globalizasaun

Bainhira jornalista sira hateten katak lian Inglés mak fasil no prátiku liu ba negósiu no internet, Xanana loke sira-nia neon ho ezemplu rai-Brazíl nian rasik:

Kay Rala Xanana Gusmão

“Ha’u hanoin katak identidade, o sentir-se ele mesmo, ne’e tenke preserva. Ema ko’alia barak kona-ba globalizasaun bainhira liga ba ekonómia no buat hotu. Maibé ha’u hanoin ser umanu tenke hetan atensaun liu, tenke komprende di’ak liu. Ema la bele moris de’it husi buat materiál!”

Husi Tokyo to’o São Paulo: Floresta Betón no Malirin Ema nian

Hanesan ema gerilla ne’ebé moris besik natureza durante tinan 17 iha foho laran, Xanana fahe loloos ninia laran bainhira to’o iha sidade boot sira iha mundu:

“Uluk ema ko’alia barak mai ha’u kona-ba Tokyo; agora ha’u mai koñese São Paulo. Sidade boot sira-ne’e nabilan tebes, maibé ha’u sente malirin (frieza). Ha’u haree floresta de concreto (ai-laran betón nian), fatin ne’ebé halo ema iha risku atu lakon ninia an hanesan ser umanu.”

Nia esplika katak nasaun sira ne’ebé foin moris husi partu susar no terus luta nian hanesan Timor-Leste sei rai hela enerjia ksolok nian: moris ho sentimentu fraternidade no domin ba malu, la’ós de’it moris mamuk iha sidade ne’ebé malirin.

Inglés ba Kbiit Serbisu, Maibé La Troka Abut Nasionál

Xanana dehan katak hametin lian Portugés la’ós katak taka matan ba lian Inglés:

Hanoin kle’an ne’e sai hanesan naroman ba prosesu harii nasaun: dezenvolvimentu la’ós atu harii de’it sidade betón ka buka lukru, maibé tenke haree uluk ba ema nia dignidade no futuru, la husik ema ida iha kotuk.

Informasaun Fontes / Sumber Liputan:

Vídeo Istóriku Roda Viva (TV Cultura):

Konten ini diblokir karena akan terhubung ke YouTube.

Tinggalkan Komentar

Alamat email Anda tidak akan dipublikasikan. Ruas yang wajib ditandai *

Post Views: 1
Scroll to Top